Veselīgs uzturs ir veselīgas un starojošas ādas pamats. Patiesībā āda parasti ir pirmā vieta, kur redzami uzturvielu trūkumi. Piemēram, B grupas vitamīnu trūkums var izraisīt sausu, zvīņveidīgu ādu, ādas izsitumus vai plaisas mutes kaktiņos. Omega 3 trūkums var izraisīt sausu un iekaisušu ādu (DiBaise et al., 2019; Katta et al., 2018). Citu vielu trūkums var izraisīt izmaiņas ādas pigmentācijā, apsārtumu, raupju ādu un citas problēmas (DiBaise et al., 2019).

Ādas novecošanās un tās bojājumi, kas izpaužas kā krunciņas, grumbas, raupjums un elastības zudums, var rasties pārmērīga oksidatīvā stresa dēļ (Rinnerthaler et al., 2015; Ito et al., 2018). Ar uzturu uzņemtie antioksidanti (C, E vitamīni u. c.) un fitoelementi (piemēram, karotinoīdi un polifenoli, kas atrodami augu valsts produktos) var palīdzēt samazināt oksidatīvo stresu visā organismā, tostarp ādā (Ito et al., 2018). Piemēram, ir pierādīts, ka astaksantīns (dabā sastopams karotenoīds, kas atrodams saldūdens mikroaļģēs) nodrošina aizsargājošu iedarbību pret saules radīto UVA oksidatīvo stresu, tādējādi samazinot fotonovecošanos (saules iedarbības izraisītos ādas bojājumus) (Ito et al., 2018). Fotonovecošanās ir lielākais vides izraisītais ādas novecošanās faktors (Rinnerthaler et al., 2015). Ar vecumu organismā dabiski samazinās kolagēna un elastīna – galveno ādas strukturālo olbaltumvielu – veidošanās (Varani et al., 2006). Lai uzturētu šīs strukturālās olbaltumvielas, ir svarīgi uzņemt pietiekamu olbaltumvielu daudzumu, kā arī C vitamīnu (nepieciešams kolagēna sintēzei) un varu (elastīna sintēzei) (DiBaise et al., 2019; EFSA, 2009).

Zarnu mikrobioms ir cieši saistīts ar ādas veselību (Salem et al., 2018). Zarnu mikrobioms ne tikai sagremo uzņemto pārtiku, bet arī ražo vitamīnus, hormonus un neiromediatorus, kas visi var ietekmēt ādu. Jaunākās zinātnes atziņas par "zarnu un ādas asi" uzsver, ka izmaiņas zarnu mikrobioma sastāvā var pozitīvi ietekmēt tādas ādas slimības kā psoriāze un atopiskais dermatīts (Salem et al., 2018). Probiotikas un prebiotikas piedāvā potenciālu labumu ādai.

Ūdens ir svarīgs dzīvībai un arī normālai ādas darbībai. Tam ir vairākas svarīgas funkcijas, piemēram, barības vielu transportēšana, temperatūras regulēšana, ādas mitrināšana un ādas sausuma mazināšana (Liska et al., 2019).

Ēd varavīksni! Dažādu krāsu dārzeņi un augļi nodrošinās tevi ar plašu fitonelementu, antioksidantu, vitamīnu, minerālvielu un šķiedrvielu klāstu.Izvēlies veselīgus taukus no treknām zivīm, nerafinētas olīveļļas, riekstiem un sēklām.Labās baktērijas, kas atrodamas probiotiķos un raudzētos pārtikas produktos, piemēram, jogurtā, kefīrā un kombučā, un prebiotikas šķiedrvielas, piemēram, inulīns un fruktooligosaharīds (FOS), palīdz uzturēt zarnu mikrobiomu veselīgu.Uzņem ūdeni visas dienas garumā. Centies dienā izdzert 1-1,5 litrus ūdens. Ja dzīvo karstākā klimatā vai daudz sporto – tev nepieciešams vēl vairāk!

Karolīna Kuminsa, M.Sc., ir reģistrēta uztura speciāliste un Oriflame uztura padomes locekle.

DiBaise, M. and Tarleton, S.M. (2019) ‘Hair, Nails, and Skin: Differentiating Cutaneous Manifestations of Micronutrient Deficiency’, Nutrition in Clinical Practice, 34(4), pp. 490–503. doi:10.1002/ncp.10321.EFSA Panel on Dietetic Products, Nutrition and Allergies (NDA); Scientific Opinion on the substantiation of health claims related to copper and protection of DNA, proteins and lipids from oxidative damage (ID 263, 1726), function of the immune system (ID 264), maintenance of connective tissues (ID 265, 271, 1722), energy yielding metabolism (ID 266), function of the nervous system (ID 267), maintenance of skin and hair pigment (ID 268, 1724), iron transport (ID 269, 270, 1727), cholesterol metabolism (ID 369), and glucose metabolism (ID 369) pursuant to Article 13(1) of Regulation (EC) No 1924/2006 on request from the European Commission. EFSA Journal 2009; 7(9):1211. [21 pp.]. doi:10.2903/j.efsa.2009.1211. Available online: www.efsa.europa.euIto, N., Seki, S. and Ueda, F. (2018) ‘The Protective Role of Astaxanthin for UV-Induced Skin Deterioration in Healthy People-A Randomized, Double-Blind, Placebo-Controlled Trial’, Nutrients, 10(7), p. E817. doi:10.3390/nu10070817.Liska, D., Mah, E., Brisbois, T., Barrios, P. L., Baker, L. B., & Spriet, L. L. (2019). Narrative Review of Hydration and Selected Health Outcomes in the General Population. Nutrients, 11(1), 70. doi.org/10.3390/nu11010070Katta, R. and Kramer, M.J. (2018) ‘Skin and Diet: An Update on the Role of Dietary Change as a Treatment Strategy for Skin Disease’, Skin Therapy Letter, 23(1), pp. 1–5.Rinnerthaler, M. et al. (2015) ‘Oxidative Stress in Aging Human Skin’, Biomolecules, 5(2), pp. 545–589. doi:10.3390/biom5020545.Salem, I. et al. (2018) ‘The Gut Microbiome as a Major Regulator of the Gut-Skin Axis’, Frontiers in Microbiology, 9, p. 1459. doi:10.3389/fmicb.2018.01459.Liska, D., Mah, E., Brisbois, T., Barrios, P. L., Baker, L. B., & Spriet, L. L. (2019). Narrative Review of Hydration and Selected Health Outcomes in the General Population. Nutrients, 11(1), 70. doi.org/10.3390/nu11010070Varani, J., Dame, M. K., Rittie, L., Fligiel, S. E., Kang, S., Fisher, G. J., & Voorhees, J. J. (2006). Decreased collagen production in chronologically aged skin: roles of age-dependent alteration in fibroblast function and defective mechanical stimulation. The American journal of pathology, 168(6), 1861–1868. doi.org/10.2353/ajpath.2006.051302Salem, I. et al. (2018) ‘The Gut Microbiome as a Major Regulator of the Gut-Skin Axis’, Frontiers in Microbiology, 9, p. 1459. doi:10.3389/fmicb.2018.01459.