Melanīns ir ādā sastopams pigments, tas ir dabīgs veids, kā organisms pats sevi pasargā pret UV starojumu. Kad āda tiek pakļauta saules gaismas ietekmei, melanocīti epidermas zemākajā slānī, sāk sintezēt melanīnu un novada līdz ādas augšējiem slāņiem pa dendrītiem – šūnām, kuru izskats līdzinās zariem. Melanīns absorbē saules gaismu un neļauj UV starojumam nokļūt dziļāk ādā. Kad āda vairs neatrodas saulē, melanīns vairs izkliedējas.

Katru reizi, kad šis mehānisms tiek aktivizēts, neliels daudzums melanīna paliek augšējos ādas slāņos, laika gaitā veidojot plankumus. Tas ir gluži kā tad, ja mēs uz baltas lapas rakstītu ar zīmuli, izdzēstu un tad rakstītu no jauna, un turpinātu to darīt atkal un atkal. Ar laiku sekas kļūs redzamas.

Turklāt laika gaitā šis process zaudē savu efektivitāti, veicinot melanīna uzkrāšanos vienā un tajā pašā vietā. Jāņem vērā arī tas, ka saules gaismas ietekmei ir summārs efekts, citiem vārdiem sakot, tā kaitējuma sekas, kas noticis bērnībā un jaunībā, būs jūtamas vēlāk dzīvē.

Melanīna veidošanos var izraisīt dažādi iemesli. Vislielākais vaininieks noteikti ir saules gaisma. Taču to ietekmē arī hormonālais disbalanss, piemēram, grūtniecības laikā. Turklāt katram cilvēkam melanīna veidošanās ražīgums ir dažāds, tāpēc rezultāts katram no mums var būt atšķirīgs.