Stiprinām mūsu imūnsistēmu

Imunitātes medicīniskā definīcija to raksturo kā aizsardzību pret infekciju, parasti izmantojot antivielas.

Sveši organismi, piemēram, baktērijas un vīrusi, pastāvīgi cenšas iekļūt cilvēka ķermenī. Par laimi, ķermenim ir ģeniāla aizsardzības sistēma – imūnsistēma – kas neļauj šādiem organismiem palikt mūsu organismā. Apskatīsim, kā mēs varam stiprināt mūsu imūnsistēmu!

Imūnās sistēmas šūnas ir atrodamas visos ķermeņa audos, un tāpēc nav vajadzīgs ilgs laiks, līdz svešs organisms ar tām saskaras. Jūsu imūnsistēmas stiprums ir atkarīgs no daudziem faktoriem, jo tā ir ļoti sarežģīta. Piemēram, novecojot, mūsu imūnsistēmas spējas vājinās.

Doma par imunitātes stiprināšanu ir intriģējoša, bet kā tas tieši darbojas? Zinātnieki joprojām cenšas to noteikt. Mēs zinām, ka imūnsistēmas pareizai darbībai ir nepieciešams līdzsvars un harmonija. Tāpēc vispārējo veselības stratēģiju ievērošana ir labs veids, kā sākt sniegt imūnsistēmai nepieciešamo atbalstu. Jūs varat veikt vairākas darbības, piemēram:

•            Sākt ēst vairāk augļu un dārzeņu

•            Nodrošināt veselīgu zarnu mikrobiomu

•            Saglabāt veselīgu svaru

•            Regulāri vingrot

•            Pietiekami daudz gulēt

•            Norobežoties no stresa

•            Veiciet pasākumus, lai izvairītos no infekcijas

 

Sāciet ēst vairāk augļu un dārzeņu

Jūs, iespējams, esat dzirdējuši, ka dienas laikā ir jāapēd piecas augļu un dārzeņu porcijas. Bet vai jūs zināt, kāpēc?

Augļi un dārzeņi satur lielu daudzumu vitamīnu, minerālvielu, fitouzturvielu un uztura šķiedrvielu, kas labvēlīgi ietekmē jūsu veselību.

Ēdot augļus un dārzeņus, mēģiniet tos dažādot – savāciet visas varavīksnes krāsas! Katra krāsa patiesībā atspoguļo dažāda veida fitouzturvielas, kas dažādos veidos pozitīvi ietekmē jūsu veselību.[1]

 

Fitouzturvielas

Apskatiet šo fitouzturvielu izvēli: 

Violetā/zilā krāsa atrodama vīnogās, mellenēs, upenēs, kazenēs utt.:

•            Fenols

•            Antocianidīns

•            Flavonoīds

Oranžā/sarkanā krāsa atrodama burkānos, saldajā paprikā, apelsīnos u. c.:

•            Kapsaicīns

•            Karotenoīds

•            Hesperidīns

Dzeltena/balta krāsa, atrodama kurkumā, ķiplokos utt.:

•            Kurkumīns

•            Allicīns

Zaļa atrodama spinātos, brokoļos, kāpostos, sparģeļos u. c.:

•            Glikozinolāts

•            Luteīns

•            Zeaksantīns

 

Tātad, ko patiesībā dara šīs fitouztuvielas? Tās ir antioksidanti un pretiekaisuma līdzekļi. Antioksidanti aizsargā no oksidatīvā stresa, kontrolējot brīvos radikāļus.

Oksidatīvais stress kaitē jūsu ķermeņa šūnām un noslogo jūsu imūnsistēmu. To izraisa uzkrātais brīvo radikāļu līmenis organismā. Brīvie radikāļi faktiski ir dabiski blakusprodukti, kurus sauc arī par nevajadzīgu materiālu, kas rodas no dažādām ķīmiskām reakcijām, kas notiek mūsu ķermeņa šūnās. Neveselīgi ieradumi, piemēram, pārmērīga atrašanās saulē, smēķēšana, alkohola lietošana un ceptu un piededzinātu ēdienu lietošana uzturā var palielināt šo brīvo radikāļu daudzumu jūsu ķermenī.

Kā jūs jau sapratāt, ēst lielu daudzumu augļu, ogu un dārzeņu ir ļoti svarīgi, lai organisms varētu saņemt svarīgu fitouzturvielu daudzumu cīņā pret oksidatīvo stresu.

 

Vitamīni un minerālvielas

Saskaņā ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) datiem ir īpaši vitamīni un minerālvielas, kas veicina normālu imūnsistēmas darbību, un tie ir:

•            Vitamīns A

•            Vitamīns B6

•            Folijskābe

•            Vitamīns B12

•            Vitamīns C

•            Vitamīns D

•            Dzelzs:

•            Cinks

•            Varš

•            Selēns

 

EFSA arī norāda, ka šādi vitamīni un minerālvielas veicina šūnu aizsardzību pret oksidatīvo stresu:

•            Vitamīns C

•            Vitamīns E

•            Riboflavīns (B2)

•            Cinks

•            Mangāns

•            Selēns

 

Bagātinātāji

Veselīgu uzturu nevar aizstāt, taču uztura bagātinātāji var palīdzēt uzturēt pietiekamu daudzumu noteiktu barības vielu (fitouzturvielu, vitamīnu un minerālvielu), kurām ir antioksidanta iedarbība stresa laikā vai tad, kad jūtaties nedaudz nomākts. Ja jūs neēdat pietiekami daudz augļu un dārzeņu, varat papildināt savu uzturu arī ar fitouzturvielām, vitamīniem un minerālvielām, kurām ir antioksidanta iedarbība.

Ir pierādīts, ka antioksidantu piedevas var novērst vairākus ar vecumu saistītus imūndeficītus[2], kā rezultātā palielinās imūnsistēmu stimulējošo leikocītu līmenis, paaugstinās imūnreakcija un mazinās iekaisums.

 

Zarnu mikrobioma

Pat ja imūnās šūnas ir atrodamas visos ķermeņa audos, 70% jūsu imunitātes ir atrodami zarnās. Tāpēc veselas zarnas ir viena no pirmajām imūnsistēmas aizsardzības līnijām.

Labākais, ko jūs varat darīt zarnu veselības labā, ir pabarot labos mikrobus ar pārtiku, kuru viņi mīl visvairāk – ar šķiedrvielām un, jo īpaši, ar prebiotiskām šķiedrām.

Prebiotiskās šķiedras ir šķīstošu (želeju veidojošu), fermentējamu pārtikas šķiedrvielu veids. Visvairāk pētītās prebiotiskās šķiedras ir inulīns un FOS (fruktooligosaharīdi), kurus dabiski var atrast, piemēram, cigoriņu saknēs, artišokos, ķiplokos, puravos, sīpolos un banānos. Prebiotikas ne tikai uzlabo jūsu gremošanas sistēmas veselību, bet arī pozitīvi ietekmē jūsu imūnsistēmu.[3] 

Saglabāt veselīgu svaru

Ir pārliecinoši pierādījumi, ka liekais svars vai aptaukošanās negatīvi ietekmē jūsu imūnsistēmu un tās darbību.[4] Aptaukošanās pasliktina arī imūnreakciju pret gripu un gripas vakcināciju. Salīdzinot ar vakcinētiem veselīga svara pieaugušajiem, vakcinētiem pieaugušajiem ar aptaukošanās pazīmēm ir divreiz lielāks risks saslimt ar gripu vai gripai līdzīgām slimībām.[5] Tāpēc veselīga svara saglabāšana ir būtiska lieta, uz ko ir jāvirzās no veselības viedokļa.

Pirmais solis ceļā uz veselīgu svaru varētu būt tas, ka pusi no šķīvja jūs piepildāt ar barojošiem augļiem un dārzeņiem, pirms šķīvja piepildīšanas ar citiem pārtikas produktiem. Tas ne tikai palielinās jūsu antioksidantu patēriņu, bet arī samazinās apēsto kaloriju daudzumu. Augļos un dārzeņos ir ne tikai daudz barības vielu, bet arī ļoti maz kaloriju, tie arī prasa ilgāku košļāšanu un arī liek domāt, ka ēdiena uz šķīvja ir pietiekami daudz, kas palīdz justies apmierinātam.

  

Regulāri vingrot

No American Journal of Clinical Nutrition[6] raksta var secināt, ka regulāri vingrinājumi samazina oksidatīvā stresa līmeni. Tas ir tāpēc, ka regulāri fiziski vingrinājumi uzlabo antioksidatīvos pašaizsardzības mehānismus.

Pētījums arī parādīja, ka cilvēkiem, kas neveic fiziskas aktivitātes, varētu būt arī pretējs efekts – tā vietā oksidatīvais stress varētu palielināties. Vingrojot tikai periodiski, jūsu ķermenis nevar pierast pie šādiem stresa faktoriem, kas īsā laikā varētu vājināt jūsu imūno aizsardzību. Tātad, jāvingro ir regulāri, lai uzlabotu antioksidatīvos pašaizsardzības mehānismus!

 

Pietiekami daudz gulēt

Miegs ir nepieciešams, lai imūnsistēma darbotos pēc iespējas efektīvāk. Miegs veicina T šūnu veidošanos. T-šūnas ir baltās asins šūnas (leikocīti), kurām ir būtiska loma imūnreakcijā pret vīrusiem. To aktivizēšana spēlē svarīgu lomu, nosakot, kā ķermenis rīkosies ar iebrucējiem. T-šūnas uzbrūk un iznīcina vīrusu nesošās šūnas. Citiem vārdiem sakot, pārliecinoties, ka vienmēr kārtīgi izguļaties, ir viens no labākajiem veidiem, kā uzlabot imunitāti un aizsargāties pret vīrusiem un slimībām.[7]

Norobežoties no stresa

Kaut arī stress ir normāla dzīves sastāvdaļa, pārāk liels stress ilgākā laika posmā acīmredzami kaitē jūsu fiziskajai un garīgajai pašsajūtai. Stresa reakcija ir pazīstama kā imūnsistēmas nomākšana stresa hormona kortizola palielināšanās rezultātā.[8] Tas noved pie paaugstināta uzņēmības pret saaukstēšanos un citām slimībām riska.

Mēs nevaram izvairīties no visiem stresa avotiem savā dzīvē, lai kā arī mēs to gribētu, jo mērenos daudzumos tas mums var būt pat noderīgs arī attiecībā uz spēju koncentrēties, cita starpā. Tas, ko mēs varam darīt, ir attīstīt veselīgākus veidus, kā reaģēt uz stresa faktoriem.

Dziļa elpošana parasti ir efektīvs veids, kā relaksēt ķermeni stresa laikā. Elpojot dziļi, caur degunu ienākošais gaiss pilnībā piepilda plaušas, un vēdera lejasdaļa paceļas. Dziļa vēdera elpošana veicina pilnīgu skābekļa apmaiņu, tas ir, ienākošā skābekļa labvēlīga apmaiņa ar izejošo oglekļa dioksīdu. Nav pārsteidzoši, ka tas var palēnināt sirdsdarbību un pazemināt vai stabilizēt asinsspiedienu.

 

Izvairieties no infekcijas

Pat ja mēs varētu dzīvot veselīgu dzīvesveidu un mums ir funkcionāla imūnsistēma, vienmēr ir labi zināt, kā jūs varat mēģināt izvairīties no infekcijām.

Daudzas infekcijas tiek izplatītas ar rokām – pieskaroties citiem un sev. Lai izvairītos no infekcijas, jums ir biežāk jāmazgā rokas ar karstu ūdeni un ziepēm. Ziepes vienmēr kārtīgi uzputojiet un neaizmirstiet izmazgāt vietas starp pirkstiem, rokas augšpusē un ap īkšķi. Ja ziepes un ūdens nav pieejami, tā vietā var izmantot roku dezinfekcijas līdzekli, kurā sastāvā ir vismaz 60% spirta.

Klepojot un šķaudot, tiek izplatīti sīki pilieni, kas satur infekcijas izraisītājus. Klepojot un šķaudot elkonī vai piedurknē, jūs novēršat infekcijas izplatīšanos savā vidē un saglabājat savas rokas tīras.[9] 

 

Kā Wellness by Oriflame varētu jums palīdzēt?

Nekad nav par vēlu pievērsties savai veselībai. Wellness by Oriflame produkti ir paredzēti, lai jūs atbalstītu veselīga dzīvesveida ievērošanā. Mūsu pārtiku un piedevas nevajadzētu izmantot kā sabalansēta uztura aizstājēju, bet gan kā papildinājumu tam, lai nodrošinātu veselīga uzturvielu līmeņa patēriņu.

Regularitāte ir atslēga, lai iegūtu vislabāko no mūsu produktiem, jo tie neuzlabos veselību vienā acumirklī. Regulāra uztura bagātināšana ir ideāls risinājums, lai aizpildītu uztura nepilnības laika gaitā un pārliecinātos, ka saņemat visu nepieciešamo, lai ķermenis darbotos pēc iespējas labāk, pat arī, ja jūsu uzturs ne vienmēr ir ideāls.

Mūsu produkti nav medicīniski, un tātad tie nevar izraisīt farmakoloģisku, imunoloģisku vai metabolisku iedarbību. Tāpēc to lietošana nav paredzēta slimību ārstēšanai vai fizioloģisko funkciju modificēšanai.

Mūsu produkti, kas var palīdzēt atbalstīt jūsu imūnsistēmu, ir:

Multivitamīni un minerālvielas (vīriešiem/sievietēm)

Bagāts ar vitamīniem un minerālvielām, kas veicina normālu imūnsistēmas darbību.

Astaksantīna un melleņu ekstrakts

Bagāts ar dabīgo karotinoīdu astaksantīnu, kam ir unikāla struktūra salīdzinājumā ar citiem antioksidantiem, kas ļauj tam aptvert visu šūnu membrānu, nodrošinot aizsardzību no iekšpuses uz āru.

Lai padarītu to vēl labāku, šis produkts satur arī mellenes no Zviedrijas meža, kā arī C un E vitamīnu. Šī spēcīgo antioksidantu kombinācija veicina antioksidantu darbību, aizsargājot ķermeņa šūnas no kaitīgā oksidatīvā stresa.

Prebiotisko šķiedru dzēriens

Bagāts ar inulīnu un FOS, pārtika labajiem zarnu mikrobiem.

  

Nelietojiet lielās devās

Vai dzirdējāt izteicienu “Jo vairāk, jo labāk”? Tas noteikti NEATTIECAS uz mūsu produktiem. Ir svarīgi ievērot ieteicamo mūsu produktu devu. Piedevu pārdozēšana faktiski var radīt pretēju efektu un var jums potenciāli kaitēt. Tātad, lietojiet mūsu piedevas pareizos daudzumos (kā norādīts uz iepakojuma). Zviedrijā mēs to saucam par “lagom” daudzumu.

 

LAI VISS DROŠI UN LABI!

Ar cieņu

Marlēne Nūrdlandere (Marlene Nordlander)

Reģistrēta dietoloģe

Globālais vecākais labsajūtas apmācības vadītājs

 

[1] Rui H.L. Dietary Bioactive Compounds and Their Health ImplicationsJournal of Food Science Vol. 78, S1, 2013.

[2] Knight JA. et.al. Review: Free radicals, antioxidants, and the immune systemAnnals of clinical and laboratory science. 2000.

[3] Rastall RA. et al. Modulation of the microbial ecology of the human colon by probiotics, prebiotics and synbiotics to enhance human health: an overview of enabling science and potential applicationsFEMS Microbiology Ecology. 2005.

[4] Milner JJ. et.al. The impact of obesity on the immune response to infectionThe Proceedings of the Nutrition Society. 2012.

[5] Green WD. et.al. Obesity Impairs the Adaptive Immune Response to Influenza Virus. Annals of the American Thoracic Society. 2017.

[6] Clarkson PM. et.al. Antioxidants: what role do they play in physical activity and health? The American Journal of Clinical Nutrition, 72, 2000. gada 2. augusts.

[7] Benedict. C. et.al. Sleep enhances serum interleukin-7 concentrations in humansBrain Behavior and Immunity. 2007 Nov.; 21(8):1058–62. Epub 2007. gada 23. maijs.

[8] Segerstrom. S.C. et.al. Psychological stress and the human immune system: a meta-analytic study of 30 years of inquiryPsychol Bull. 2004.

[9] Public Health Agency of Sweden. Skydda dig och andra från smittspridning. www.folhalsomyndigheten.se. 2020.


 

 

Raksta autors: