Pierādīts, ka kalcija un D vitamīna lietošana novērš kaulu masas samazināšanos un kaulu trauslumu (Tang et al., 2007). Wellosophy jūras aļģu kalcijs un D vitamīns atbalsta veselīgu kaulu un zobu augšanu un uzturēšanu visa mūža garumā. Tā sastāvā ir D vitamīns, kas uzlabo kalcija uzsūkšanos (EFSA, 2016).

• 30 tabletes. 1-2 reizes dienā. 45g
  
• 250 mg kalcija un 5 μg D vitamīna vienā tabletē.
  
• Bez konservantiem
  
• Bez ĢMO
  
• Nesatur pienu
  
• Piemērots veģetāriešiem
  
• Radīts Zviedrijā
  

Kalcijs(Lithothamnion calcareum – Aquamin TG) 250 mg (31%*).

D vitamīns (holekalciferols – D3 vitamīns) 5μg (100%*)

Kalcijs ir veselībai svarīga minerālviela, kas jāuzņem ar uzturu. Kalcijs ir ne tikai svarīgs kaulu un zobu normālai augšanai un uzturēšanai, bet arī daudzām citām svarīgām funkcijām, tostarp palīdz asinīm recēt, muskuļiem sarauties un nerviem normāli funkcionēt. Kalcijs ir visizplatītākā minerālviela cilvēka organismā, un vairāk nekā 90% no tā glabājas kaulos! Ja ar uzturu netiek uzņemts pietiekami daudz kalcija, lai uzturētu dažādas organisma funkcijas, organisms "nozog" nepieciešamo kalciju no kauliem. Ieteicamā kalcija dienas deva pieaugušajiem ir 750 mg dienā, taču daudzi iedzīvotāji uzņem mazāk. Lai sasniegtu ieteikto devu, katru dienu būtu jāuzņem 3-5 porcijas kalciju saturošu pārtikas produktu, no kurām viena porcija ir vienāda ar glāzi piena (200 ml), nelielu jogurta bļodiņu (125 g) vai kastītes lieluma siera gabalu (25 g).

Kalcijs ir ļoti svarīgs gan vīriešiem, gan sievietēm visos dzīves posmos. Vairāk nekā 90% pieaugušo kaulu minerālvielu nogulsnējas līdz pusaudža vecuma beigām (Saggese et al., 2002), un aptuveni 30 gadu vecumā mēs sasniedzam maksimālo kaulu masu (maksimālo kaulu blīvumu). Pēc aptuveni 40 gadu vecuma mūsu kaulu masa lēnām sāk samazināties, un sievietēm to paātrina menopauze (Ahlborg et al., 2003), tāpēc daudzām sievietēm tieši vēlāk dzīvē kauli kļūst trausli. Tāpēc, jo agrāk tu parūpēsies par kalcija uzņemšanu, jo labāk!

Labākais kalcija avots ir piena produkti, piemēram, piens – tas satur lielu daudzumu kalcija, ko organisms uzsūc un izmanto viegli. Vēl viens lielisks kalcija avots ir zivis ar ēdamiem kauliem, piemēram, sardīnes un konservēti laši. Arī dārzeņi, piemēram, kale kāposti, brokoļi un galviņkāposti, satur kalciju, ko organisms var uzsūkt, taču mazākā daudzumā. Tas nozīmē, ka jāpatērē ievērojami lielākas porcijas, lai sasniegtu dienas devu. Tāpēc ir grūtāk sasniegt kalcija dienas devu, ja lieto tikai augu izcelsmes pārtikas produktus.

Papildus veselīga uztura paradumiem arī fiziskās aktivitātes palīdz maksimāli palielināt kaulu masas uzturēšanu (Santos et al., 2017). Vislabākie aktivitātes veidi ir svara un pretestības vingrinājumi, kas rada slodzi kauliem. Tas ietver tādas aktivitātes kā ātra soļošana, skriešana, rakešu sports, lēkšana un dejošana.

Daži pārtikas produkti, piemēram, spināti, rabarberi un kaltēti pākšaugi, satur daudz kalcija, bet satur citus savienojumus, kas var kavēt organisma spēju uzsūkt kalciju. Šajos pārtikas produktos ir daudz uzturvielu, tāpēc tie ir jāiekļauj uzturā, bet labāk tos neēst vienlaikus ar kalciju saturošiem pārtikas produktiem. Kofeīnu saturoša kafija un tēja, kā arī alkohols ietekmē kalcija uzsūkšanos un vielmaiņu organismā, tāpēc to lietošana būtu jāierobežo.

*NRV – uzturvielu atsauces vērtība

Kalcijs ir nepieciešams, lai uzturētu normālu kaulu un zobu stāvokli. Kalcijs veicina normālu muskuļu darbību un normālu enerģijas ieguvi vielmaiņā. D vitamīns veicina normālu kaulu un zobu stāvokli, normālu kalcija un fosfora uzsūkšanos un normālu kalcija līmeni asinīs.

Ahlborg HG, Johnell O, Turner CH, et al. Bone loss and bone size after menopause. N Engl J Med. 2003 Jul 24;349(4):327-34. doi: 10.1056/NEJMoa022464.

EFSA NDA Panel (EFSA Panel on Dietetic Products, Nutrition and Allergies), 2015. Scientific Opinion on Dietary Reference Values for calcium. EFSA Journal. 2015;13(5):4101, 82 pp. doi: 10.2903/j.efsa.2015.4101.

EFSA NDA Panel (EFSA Panel on Dietetic Products, Nutrition and Allergies), 2016. Scientific opinion on dietary reference values for vitamin D. EFSA Journal. 2016;14(10):4547,145 pp. doi: 10.2903/j.efsa.2016.4547.

Saggese G, Baroncelli GI, Bertelloni S. Puberty and bone development. Best Pract. Res. Clin. Endocrinol. Metab. 2002;16(1):53-64. doi: 10.1053/beem.2001.0180.

Santos L, Elliott-Sale KJ, Sale C. Exercise and bone health across the lifespan. Biogerontology 18, 931–946 (2017). doi:10.1007/s10522-017-9732-6.

Tang BM, Eslick GD, Nowson C, et al. Use of calcium or calcium in combination with vitamin D supplementation to prevent fractures and bone loss in people aged 50 years and older: a meta-analysis. Lancet. 2007 Aug 25;370(9588):657-66. doi: 10.1016/S0140-6736(07)61342-7.