Evolucionāru smadzeņu darbības īpatnību dēļ mēs vēlamies ēst pārtiku ar augstu enerģētisko vērtību – pat kad neesam izsalkuši. Mūsu priekštečiem kalorijām bagāti iztikas avoti spēlēja nozīmīgu lomu pārtikas izvēlē. Pārtika nekad nav bijusi tik garda, pieejama vai lēta – bet ar mazu uzturvērtību – kā mūsdienās. Mūsu modernais dzīvesveids un izvēlētā pārtika spēlē centrālo lomu pārēšanās un aptaukošanās epidēmijā. Pie vainas varētu būt hipergaršīga pārtika.

Hipergaršīgos ēdienus, kuriem ir grūti pretoties, parasti veido šādi elementi: tauki, cukurs un sāls. Sastāvdaļu kombinācijas (kuras parasti pašas dabiski neveidojas) rada tik kārdinošu garšu, ka tas viegli var kļūt par neveselīgu ieradumu.

Lai izvairītos no hipergaršīgiem ēdieniem, izslēdz no uztura šādas kombinācijas:

Tauki un sāls: bekons, burgeri un pica.

Tauki un cukurs: kūkas un cepumi.

Ogļhidrāti un sāls: cepumi, čipsi un frī kartupeļi.

Jā! Pārtikas izvēle ir balstīta uz diviem galvenajiem faktoriem: gaumi (garšīgums) un atmiņu (kā tā lika tev justies). Garšīgums ietekmē mūsu ar pārtiku saistīto uzvedību un ēšanas ieradumus. Turklāt tas spēlē svarīgu lomu apēstā daudzuma regulēšanā.

Pieņemts uzskatīt, ka cilvēki ir radīti, lai izvēlētos pārtiku ar augstu kaloriju saturu. Garšīgumam ir evolucionāra izcelsme. Pat mūsu laukos dzīvojošie senči paļāvās uz garšu, kas tiem palīdzēja izdzīvot, kad pārtikas trūka. Mūsdienās kalorijām bagāta pārtika ir lēta un viegli pieejama, samazinot mūsu spēju pretoties vēlmei uzturvērtīgas pārtikas vietā izvēlēties hipergaršīgas versijas.

Hipergaršīgai pārtikai bieži trūkst svarīgu uzturvielu, proteīna un šķiedrvielu. Tajā pašā laikā tā ir neatvairāmi garšīga – un tā ir problēma. Hipergaršīga pārtika apvieno garšas pastiprinātājus ar daudz kalorijām, taukiem, cukura un sāls. Tā radīta, lai tu gribētu vēl, bet sniegtu maz sāta vai uzturvērtības.

Ēdot hipergaršīgu pārtiku, mūsu smadzenes saņem signālu, kas stimulē atalgojuma receptorus, lai pārliecinātu tevi par to, ka tev ēdiens ļoti garšo un ka vēlies vēl – pat ja neesi izsalcis. Mēs to pagaršojam, mums tas garšo, mēs gribam vēl. Un tas var novest pie pārēšanās, neveselīgas rīcības, kā arī var paaugstināt ar aptaukošanos saistītu veselības problēmu risku. Tiesa, lai dzīvotu, mums visiem vajadzīgs ēdiens. Bet, lai tas palīdzētu mūsu ķermenim zelt, tam jāsniedz mums pietiekama enerģija/kalorijas, vitamīni, minerālvielas, proteīni un citas svarīgas uzturvielas. Protams, ideāli būtu, ja ēdiena izvēlē prioritārā būtu tikai garša.

Ko varam darīt, lai ēstu mazāk hipergaršīgus ēdienus, ja mūsdienu dzīvesveids atstāj maz laika sātīgām, veselīgām maltītēm?

Visu ar mēru. Atceries, ēdiens nav tavs ienaidnieks.
Veido 80-90% savas uztura no neapstrādātas, uzturvielām bagātas pārtikas, lai pabarotu savu ķermeni. Un atlikušos 10-20% no gardumiem, kuri baro tavu dvēseli.
Gatavo savas maltītes pats, lai labāk saprastu, ko ēd.
Sāc regulāri pārskatīt produktu marķējumu, lai būtu informēts par uzturvielām un kalorijām, kuras grasies apēst.
Iegaumē, ka šādas sastāvdaļu kombinācijas – tauki un sāls, tauki un cukurs, cukurs un sāls – ir hipergaršīgu ēdienu galvenās iezīmes.
Esi uzmanīgs, apmeklējot vietas, kur ir “zviedru galds”! Vēders vēlas to, ko redz acis, tādēļ - jo lielāka ēdienu dažādība, jo lielāks risks pārēsties.